Jaunciems ir Rīgas pilsētas apkaime Ziemeļu rajonā, Ķīšezera ziemeļ-austrumu piekrastē. Pa sauszemi tā robežojas ar Trīsciema un Sužu apkaimēm, bet pa ūdeni ar Mīlgrāvja un Mežaparka apkaimēm. 

Jaunciema apkaimes kopējā platība ir apmēram 9000 km². Telpiski skaidri identificējamas ir Jaunciema pilsētas daļas robežas, kurā ir blīvāka apbūve, taču visas apkaimes robežas dabā identificēt ir daudz grūtāk, jo tās nenorobežo nekādi skaidri mākslīgie vai dabiskie šķēršļi. 

Jaunciems sāka veidoties, kad 1885. gadā Ķīšezera ziemeļaustrumu daļā barons Kampenauzens ierīkoja kokzāģētavu, bet 1890. gadā arī cehu čemodānu kartona ražošanai un uzņēmuma apkārtnē sāka veidoties strādnieku ciemats. 1905. gada revolūcijas gaisotnē baronam Kampenhuzenam, strādnieku nemieru dēļ, nācās pamest Jaunciemu. Neilgi pirms Pirmā pasaules kara, šajā pat vietā uzņēmējs Jānis Mīlmanis izveidoja papīrfabriku, kuras darbība turpināja  ietekmēt apkaimes veidošanos un apbūvi. Te saglabājušās gan 20.gs. 20. – 30.gados celtas privātmājas, kā arī daudzdzīvokļu nami, kas izbūvēti 1970. gados.

Jaunciemā vēl no papīrfabrikas laikiem saglabājusies īpatnēja namu numerācija, – jo tuvāk Rīgas centram, jo numuri lielāki, savukārt pretēja ir šķērslīniju numerācija. Tā radusies vēsturiski, skaitot no papīrfabrikas. 

Ievērības cienīgs pirms-kara laika objekts ir no koka celtā Jaunciema evaņģēliski luteriskā baznīca, kas ir celta no 1910. – 1930. gadam un tās projekta autors Valsts vēstures arhīva ēkas arhitekts Vilhelms Romans Reslers (Roessler). 

1944. gada 12.-13.oktobrī šeit norisinājās kaujas par Rīgu, par kuru lomu vēsturniekiem ir atšķirīgi uzskati, bet Vietās, kur Sarkanarmijas karavīri cēlās pāri Ķīšezeram, ir uzstādītas piemiņas zīmes abos ezera krastos – Mežaparkā un Jaunciemā.

Arī pēc 2.pasaules kara Papīrfabrika bijusi apkaimi ietekmējošais faktors. Fabrika tikusi rekonstruēta un paplašināta. Līdz ar papīrfabriku audzis pats Jaunciems, te tika izmitināti strādnieki no visas Padomju Savienības, veidojot raibu etnisko ainu. Fabrika beidza pastāvēt līdz ar padomju savienības sabrukumu.

1993.gadā tika izveidots Jaunciema dabas liegums, lai aizsargātu retas augu un dzīvnieku sugas, biotopus un kultūrvēsturiskās ainavas. Lieguma kopējā platība ir 320 ha.