Jaunciems sāka veidoties, kad 1885. gadā Ķīšezera ziemeļaustrumu daļā barons Kampenhauzens ierīkoja kokzāģētavu, bet 1890. gadā arī cehu čemodānu kartona ražošanai. Uzņēmuma apkārtnē sāka veidoties strādnieku ciemats, tomēr straujākā apkaimes veidošanās sākās līdz ar papīrfabrikas rašanos, ko neilgi pirms Pirmā pasaules kara blakus kokzāģētavai nodibināja uzņēmējs Mīlmanis. Fabrika vairāk tikusi rekonstruēta arī pēc Otrā pasaules kara un padomju laikā bijusi pazīstama ar nosaukumu „Celulozes un papīra rūpniecības uzņēmumu Latvijas ražošanas apvienības ražotne „Jaunciems““. 1925. gadā tā laika Ādažu pagasta apdzīvotajai vietai Jaunciemam tika piešķirts biezi apdzīvotas vietas statuss, bet 1927. gadā Jaunciemu iekļāva Rīgas pilsētas robežās. No 1952. līdz 1959. gadam Jaunciemam bija Rīgas pilsētai pakļauta strādnieku ciemata statuss.

Pēc PSRS sabrukuma Jaunciema papīrfabrika tika slēgta. Apkaimes apbūves raksturu ir noteikusi ražošana, te saglabājušās gan 20. gadsimta 20. un 30.gados celtas privātmājas, kā arī daudzdzīvokļu nami, kas izbūvēti 1970. gados.